Kas atbildēs par muitnieku nāves gadījumiem?

Domājams, ka Ķīnai izdosies “apturēt” koronavīrusa izplatību un tas nenonāks līdz mums.

Cilvēki vecumā ap 60 gadiem, kuriem dabiski ir pazemināta imunitāte, būs pirmie, kas no tā cietīs un būs pakļauti saslimšanai, iespējams, ar letālām sekām.

Ja Ķīnai vīrusu neizdosies “apturēt”, muitniekiem neizbēgami robežas šķērsošanas vietās nāksies ar to saskarties. Un vīrusi parasti skar vājāko un neaizsargātāko cilvēku daļu, kas mūsu gadījumā ir muitas amatpersona pirmspensijas vecumā.

Vai Latvijas muita gatavojas un ir gatava šādiem apdraudējumiem? Vai vadībai ir zināms soli pa solim, kāda būs rīcība šī riska mazināšanai? Un ne jau kārtējā “ķeksīša plāna” veidā, bet ar cieņpilnu attieksmi pret kolēģiem, kas lielāko mūža daļu bijuši daļa no muitas sistēmas.

Kas būs atbildīgs par iespējamo gados vecāko muitnieku nāvi no koronavīrusa?

Cik gados vecākajiem muitniekiem iespējams būs jānomirst, lai beidzot kāds saprastu – cilvēkiem ar divdesmit gadu stāžu nakts maiņās 60 gadu vecumā nav jāstrādā robežas šķērsošanas vietās (un ne jau tāpēc, ka viņiem tur nav ko darīt, bet tāpēc, ka viņiem jau būtu jāizmanto pelnītas atpūtas sniegtās iespējas)?

Diemžēl patieso situāciju ar gados vecāko muitnieku veselības stāvokli neviens negrib ieraudzīt “strausa” politikas dēļ vai tāpēc, ka vajag izpatikt visiem.

Mēs sagaidām mērķtiecīgu un aktīvu rīcību. Pasīvi jau esam bijuši pēdējos 20 gadus.

Edgars Mazuls
VID Muitas pārvaldes
„Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība”